Aizvērt logu
Eksportēt PDF
Kopēt URL

Aizvērt

Sveicināti otrajā “Trendbox” ziņu izlaidumā! Kā jau solījām – allaž par interesanto digitālajā pasaulē

2014/08



Viens no modernā laikmeta atslēgas vārdiem ir “dinamika”, jo tieši tā mainās pasaule ap mums un tādi esam mēs paši. Nekas vairs nav akmenī iecirsts, arī mediju lietošanas ieradumi. Lai arī pirktspējīgāko auditorijas daļu veido paaudze, kas dzimusi un augusi laikā, kad tirgū dominēja tā dēvētie tradicionālie mediji (TV, radio, laikraksti, žurnāli utt.), tomēr arī tā ir dinamiski pārorientējusies uz tiešsaistes vidi. Šo jautājumu esam izvērsuši plašāk, jo, kā izrādās, cīņa ar patērētāju tagad notiek interneta vidē.
 
Mediju lietojuma paradumu tendencēs kopīgs ir tas, ka dažādās vecuma grupās aizvien vairāk par prioritāro mediju kļūst internets. Tā priekšrocības izmanto arī tādi giganti kā “Kraft Food”, kas ietaupīja 80 miljonus dolāru tikai tāpēc, ka reklāmu izvietoja internetā nevis TV, turklāt atdeve ir bijusi tikpat liela. Interesanti, ka atbilstoši Latvijas Reklāmas asociācijas datiem Latvijas tirgū pretēji tendencēm pasaulē aizvien saglabājas augsts reklāmas apjoms televīzijā – kur izvietotais apjoms ir trīs reizes lielāks nekā internetā.

 
Intereses pēc papētījām, kā Latvijas interneta lietotāji uztver dažādus medijus un tajos pieejamo informāciju. Arī tas var lieti noderēt – vairāk informācijas par “Inbox Polls” aptaujas rezultātiem šeit. Varētu teikt, ka līdzko lietotājam ir pieejamas vairākas ierīces, tā viņa uzmanība kļūst dalīta.
 
Zinot, ka mēs visi esam moderno tehnoloģiju adepti, tad šoreiz izvēlējāmies pieskarties datu privātuma tēmai. Mūsdienās, kad ir tik plašs un dažāds pakalpojumu klāsts, varbūt lietderīgi zināt, kā lielās korporācijas izmanto mūsu datus un kādas sekas var rasties.
 


Cīņa par pircēju tagad norisinās internetā


 
Pirms dažiem gadiem uzņēmēji uzskatīja, ja savu produktu nepārdodam internetā, tad nav vērts investēt reklāmā šajā kanālā. Analizējot mūsdienu patērētāja uzvedību un mediju patēriņu, ir skaidri redzams, ka tas tā vairs nav. Svarīga ir zīmola un produkta atpazīstamība, ko var iegūt tad, ja produkts tiek reklamēts tur, kur ir pircējs. Internetā.
 
Jaunās tūkstošgades bērni ir dzimuši teju ar viedtālruni rokās, kamēr 35+ paaudze ir auguši laikmetā, kad popularitātes viļņa augšgalā bija tradicionālie mediji – TV, radio, laikraksti, žurnāli utt. Tas gan nenozīmē, ka 35+ paaudze nemaina mediju lietošanas ieradumus – gluži pretēji, ar to visiem reklāmdevējiem ir jārēķinās.
 
Arī „Gemius” jaunākie dati liecina, ka Latvijā pēdējos gadus turpina palielināties interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 35+, kamēr vecuma grupā 15-24 tas samazinās.
 
Piedāvājam nelielu ieskatu dažādu paaudžu mediju lietošanas paradumos, kur un kāda vecuma cilvēkus var “sastapt”.
 
Analizējot dažādu paaudžu mediju patēriņu, ierastais dalījums ir “X paaudze” (dzimuši no 20.gs. 60-to gadu vidus līdz 80-to gadu sākumam), “Y paaudze” (dzimuši sākot no 20.gs. 80tajiem līdz 2000.gadam), “Z paaudze” (dzimuši pēc 2000.gada).
 
„Paaudžu iedalījums”
 

 
Neapšaubāmi internets mūsdienās ir ātrākais un pieejamākais informācijas avots. Dati liecina, ka „X paaudze” visvairāk lieto fiksēto interneta pieslēgumu mājās, savukārt „Y paaudzei” un „Z paaudzei” ir svarīga mobilitāte, tādēļ tie biežāk lieto bezvadu interneta tīklus ārpus mājas.
 
„Interneta lietošanas paradumi”
 

 
Stacionārie un klēpjdatori ir visvairāk lietotās digitālās ierīces informācijas iegūšanai gan darbā, gan ārpus tā visās paaudzēs.
 
„Digitālo ierīču lietošanas paradumi”
 

 
Salīdzinājumā ar „Y paaudzi”, „X paaudze” internetu vairāk lieto, lai iepirktos internetā, kas arī ir reklāmdevēju potenciālā mērķauditorija – Latvijā tie ir 67%. Jaunieši vēl joprojām lielāko daļu laika, kas pavadīts internetā, komunicē ar vienaudžiem sociālajos tīklos, meklē studijas vai darba iespējas un izmanto internetu, kā brīvā laika nodarbi.
 


Latvijas interneta lietotāji informāciju vieglāk uztver datora ekrānā


 
Daudzfunkcionalitāte ir tikpat veca kā televīzija. Ja agrāk mēs, skatoties TV, ēdām, sarunājāmies, iespējams, lasījām, tad tagad mēs izmantojam klēpjdatoru, planšeti vai tālruni. Un atšķirībā no iepriekšējām aktivitātēm, šīs digitālās ierīces rada vēl paralēlās informācijas plūsmas, kam mums ir jākoncentrējas un kādēļ pārējais saturs paliek fonā.
 
“Inbox Polls” aptaujā noskaidrojām, kā izmanto medijus Latvijas interneta lietotāji
 

 
Arī starptautiskās organizācijas “Interactive Advertising Bureau” (IAB) pētījums pauž līdzīgu tendenci. Tajā atklāts, ka vairāku ierīču lietošana izteiktāka ir to cilvēku vidū, kuram to ir vairāk nekā divas, piemēram, televīzijas aparāts, dators un mobilais tālrunis.
 
IAB publicētais pētījums arī apgāž uzskatu, ka cilvēki, kuri lieto vairākas ierīces, mazāk atceras saturu, kur nu vēl reklāmdevējus. Izrādās ir gluži pretēji. Vidēji 46% aptaujāto spēja atcerēties savas iecienītās pārraides atbalstītāju, taču to respondentu vidū, kuri lieto četras ierīces un vecuma grupā no 18 līdz 44 gadiem, reklāmdevējus jau atcerējās 61%, jo bija to manījuši internetā.
 
Tehnoloģijas kļūst vienkāršākas un internets pieejamāks, tādēļ arī turpmāk tikai sagaidāms, ka digitālās vides un ierīču lietotāju skaits palielināsies. Turklāt uz vecākās paaudzes rēķina.
 

TOP5 Korporāciju ķibeles ar datu privātumu un drošību

 
Varētu būt sava tiesa jokā, ka vislielākie meli mūsdienās ir tie, ka esmu izlasījis, sapratis un piekrītu vietnes lietošanas noteikumiem un privātuma politikai. Lielākoties mēs šajos dokumentos neiedziļināmies un vēl jo mazāk arī dažādu meklētājservisu, piemēram, “Google” algoritmu principos. Tomēr reiz pa reizēm tas var izrādīties visai dārgs prieks.
 
Jebkurš no mums nejauši var uzdurties uz kādas valsts slepenajiem dokumentiem „Google” meklētājā vai pat negribot izplatīt savējos. Esiet piesardzīgi!
 
1. “Google” meklēšanas algoritma dēļ privātie dati kļūst publiski
Kad “Google” 1999.gadā manīja meklēšanas algoritmu, meklētāja servisa “roboti” sāka atpazīst arī ar parolēm neaizsargātos FTP serveros izvietoto informāciju. Tādēļ neviļus dati, kas līdz šim bija it kā privāti un aizsargāti, kļuva publiski pieejami. Tā tika nopludināti Jeilas universitātes studentu personiskie dati.
 
Šādi “Google” meklētājserviss darbojas joprojām!
 
2. Japānas valdība nopludina slepenus dokumentus nepareizu drošības iestatījumu dēļ
2013.gadā Japānas Vides ministrija, izmantojot “Google” bezmaksas pakalpojumu diskusijām tiešsaistē “Google Groups”, nopludināja virkni ierobežotas pieejamības dokumentus. Kļūme radās, definējot privātuma iestatījumus, jo izrādās, ka pēc noklusējuma šajā servisā izvietotā informācija ir publiski pieejama.
 
3. Nejaušas kļūdas datu bāzē publisko 16 tūkstošu klientu datus
Telekomunikāciju operators “Telstra” IT partneris izstrādāja un piegādāja jaunu klientu datu bāzi, kā izrādījās netīši bija piemirsts “ieslēgt” piekļuves kontroles. Tā aptuveni 16 tūkstošu klientu personīgie dati (vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs) kļuva pieejami caur “Google” meklētāju. To pavisam nejauši atklāja kāds lietotājs.
 
4. „Facebook” karaļa māsas privātās fotogrāfijas nokļūst twitter.com
2013.gadā „Facebook” īpašnieka Marka Cukerberga (Marks Zuckerberg) māsas Randi Cukerbergas (Randi Zuckerberg) personiskās bildes kļuva publiskas, kaut tās tika publicētas uz privātās ziņu joslas. Atzīmēšanas un dalīšanās dēļ bildes nonāca līdz pat citai sociālā tīkla vietnei twitter.com.
 
5. Medicīniskā vēsture, analīžu rezultāti, informācija par psihotraumām – viss kļūst publisks
Vēl šogad ASV uzņēmums, kas nodrošina medicīnas datu pārrakstīšanu elektroniskā formā, izmantojot nepietiekamas datu aizsardzības metodes padarīja publiski pieejamas vairāku tūkstošu pacietu datus. Medicīniskā vēsture, analīžu rezultāti, informācija par psihotraumām utt. tika glabāta uz FTP servera, kuram nebija paroles un ikviens zinātājs varēja tam piekļūt (kādēļ arī dati indeksējās “Google” meklētājā).
 
Par to “GMR Trascription Services” saņēma sodu no ASV iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas.


© Inbokss SIA, 2017